Superspējas

Drīkst improvizēt tikai ar mīmiku un ķermeni, bez vārdiem.

Tēlam parādās jebkāds izteikts akcents.

Viens (vai visi) tēli uz skatuves vairāk izmanto anglicismus.

Katrs runātājs atkārto partnera pēdējo vārdu/frāzi un uzreiz to pamato darbībā.

Pāris minūtes jārunā atskaņās.

Vienam aktierim jāuzliek austiņas uz 2-5 min un jāturpina aina, nedzirdot partnera teikto.

Ainā ienāk burvestība un maģija.

Ik pa brīdim kāds vārds tiek aizstāts ar skaņu vai žestu.

Tēls uzsāk ceļojumu uz noteiktu mērķi (sāk kravāties vai jau brauc utt.) un nonāk tur.

Tēls pasaka dziļdomīgu domu un atskan melodija, kas to pastiprina.

Kāds intervē (TV, radio utml.) esošo tēlu par apspriesto tēmu.

Vienu no pēdējām frāzēm jāpārvērš dziesmā.

Katra tēla uzvedībā parādās droša dīvainība (piem., žagas vai kluss ķiķinājums) līdz nākamajam signālam.

Pēc katra teikuma aktieris ietur 5 sec pauzi un saprot, kas tika pateikts, cik tas svarīgs, un reaģē atbilstoši.

Administrators dažas reizes ar zvaniņu liek nomainīt teikumu/darbību utt.

Katrs tēls nekavējoties izsaka sirsnīgu komplimentu citam, saglabājot raksturu.

Aktieri apmainās lomām un turpina ainu no tās pašas vietas.

Tēlam uzreiz tiek dots vienkāršs uzdevums ("atrodi atslēgu", "pasaki paldies" u.tml.).

Viens no tēliem pastāsta monologu.

Jāspēlē nopietni - bez jokiem.

Tēls atklāj savu noslēpumu.

Tēlam jāmirst. Nāve tiek izspēlēta, un improvizators pats izdomā nāves cēloni.

Visi pāriet lēnā kustībā; teikumi tiek teikti lēni un īsi līdz nākamajam signālam.

Skatītāja ieteikta frāze/teikums jāiepin ainā.

Ieskats pagātnē pirms X gadiem saistībā ar esošo ainu.

Aina jāsāk ar šo frāzi.

Ieskats nākotnē pēc X gadiem saistībā ar esošo ainu.

Katrs nākamos 5 teikumus/frāzes iesāk ar vārdu, ko teica iepriekšējais.

Aina jāpabeidz ar šo frāzi.

Reklāma no ainā esošiem priekšmetiem vai esošās situācijas.

Pāris minūtes tikai jautājumi.

Jāmaina valoda, kurā runā aktieri, katru reizi, kad atskan zvaniņš.

Atļauti tikai vienzilbju vārdi; garākus jāsadala vai jāapiet radoši.

Katram tēlam jāimprovizē tā, it kā viņš ēstu.

Viens drīkst runāt ar vienu vārdu. Otrs ar trīs. Pārējie brīvi.

Kādam pēkšņi zvana telefons, un tas kļūst par daļu no ainas.

Aina turpinās dubultā tempā; frāzes īsas un straujas 10-15 sek. garumā.

Scēna pēkšņi jāturpina citā žanrā (piem., šausmu, multfilma, ziņu pārraide).

Tēli izvelk nejaušu žestu/reakciju un to ievieš ainā.